Python ir ļoti vienkārša programmēšanas valoda iesācējiem. Mēs varam viegli izveidot vārdnīcu programmā Python. Atslēgas tiek izmantotas indeksēšanai datu struktūrās, piemēram, vārdnīcās. Pēc vārdnīcu izveides programmā Python mēs varam šīm vārdnīcām lietot arī daudzas funkcijas. Ar funkciju “Python” palīdzību vārdnīcā varam kopēt vārdnīcas datus, izņemt visus datus no vārdnīcas, izņemt konkrētus datus no vārdnīcas, vai arī var veikt daudzus citus uzdevumus vārdnīcā. Varam iegūt arī vārdnīcas skata objektus. Vārdnīcas vērtības ir ietvertas skata objektā. Mēs varam viegli iegūt šīs vērtības, izmantojot “Python” metodi “vērtības ()”. Metode “vērtības ()” nodrošina šo skata objektu.
Šajā rakstā mēs apskatīsim, kā darbojas Python metode “vērtības ()” un kā tā atgriež skata objektu. Pēc diskusijas par tās sintakse mēs savā kodā izmantosim arī metodi “vērtības ()”.
Sintakse:
Vārdnīcas_nosaukums.vērtības ( )
Mēs vienkārši ierakstām vārdnīcas nosaukumu. Šai funkcijai nav nepieciešami nekādi parametri.
1. piemērs:
Šeit ir “Python” kods, ko esam izdarījuši lietotnē “spyder”. Šajā piemērā ir izveidota vārdnīca “Marksheet”. Mēs tajā arī ievietojām datus. Dati no šīs vārdnīcas, ko ievietojām, ir “Ētika: 88, DDBMS: 50, literatūra: 79, ITC: 95, matemātika: 99”. Šajā vārdnīcā mēs ievietojām dažus taustiņus un vērtības. Pēc tam mums ir funkcija “print ()”, jo mēs vēlamies terminālī parādīt šo pilno vārdnīcu. Mēs vienkārši nododam “Marksheet” šim “print()”, lai mēs varētu redzēt šo vārdnīcu izvades ekrānā pēc šī koda izpildes. Mēs vēl neesam izmantojuši metodi “vērtības ()”. Pirmkārt, mēs parādīsim šo pilno vārdnīcu. Pēc tam šajā vārdnīcā izmantosim metodi “vērtības()”.
Lai izpildītu šo kodu, mēs vienkārši nospiediet “Shift+Enter”. Izvade tiek renderēta šīs “spyder” lietotnes terminālī. Vārdnīca ir redzama nākamajā iznākumā ar visām kodā ievietotajām atslēgām un vērtībām. Tagad pārejiet uz priekšu un uzziniet, kā izmantot metodi “vērtības ()”.
Tagad mēs izmantojam metodi “vērtības ()”. 'Marksheet' ir vārdnīcas nosaukums. Pēc tam mēs ierakstām metodi “values()” ar šo “Marksheet”, kā parādīts nākamajā attēlā. Šī metode “values()” atgriež tikai šīs vārdnīcas vērtības. Mēs ierakstām šo metodi “print ()” iekšpusē, lai tā tiktu parādīta arī konsolē.
Pārbaudiet šo rezultātu. Var redzēt, ka šajā iznākumā tiek izdrukātas tikai vārdnīcas vērtības. Tas ir tāpēc, ka kodā 'Python' mēs izmantojām metodi 'vērtības ()'.
2. piemērs:
“Algas” ir vārdnīca, ko mēs ģenerējam šajā piemērā. Šajā vārdnīcā “Algas” ir “Raiens: 88000, Džeisons: 59000, Lilija: 62000, Deivids: 75000, Ronalds: 49000, Gerijs: 48000”. Pēc tam mēs to ievietojam “print()”, kas palīdz drukāt šo vārdnīcu “Algas” konsolē. Pēc tam mēs izmantojam metodi “vērtības()”, ievietojot vārdnīcas nosaukumu. Mēs to rakstām kā “Algas.vērtības()”. Mēs to pievienojam arī “print()”, kas izdrukā rezultātu pēc šīs metodes izmantošanas ekrānā. Tas iegūst visas vērtības no vārdnīcas un parāda tās konsolē.
Vispirms tiek parādīta vārdnīca, kurā ir atslēgas un vērtības. Pēc tam tas izdrukā tikai šīs vārdnīcas vērtības, jo kodā mēs izmantojām metodi “vērtības ()”.
3. piemērs:
Mūsu veidojamās vārdnīcas nosaukums ir “Projekti”. “Mobilās lietotnes: 19, uzņēmumu vietnes: 20, kafejnīcu vietnes: 14, mēbeļu vietnes: 15, iepirkšanās vietnes: 23” ir norādītas šajā vārdnīcā “Projekti”. Funkcija “print()” tiek izmantota, lai terminālī palīdzētu izdrukāt vārdnīcu “Projekti”. Pēc tam, ievadot vārdnīcas nosaukumu, ar šo vārdnīcas nosaukumu izmantojam metodi “values()”. Papildus rakstīšanai kā “Projects.values()”, mēs to iekļaujam funkcijā “print()”, kas ekrānā drukā šīs metodes izmantošanas rezultātus. Visas vērtības tiek ņemtas no vārdnīcas un parādītas terminālī.
Pirmkārt, tiek atveidota visa vārdnīca kopā ar visiem taustiņiem un vērtībām. Taču mēs redzam, ka tiek atveidotas tikai vārdnīcas “Projekti” vērtības. Mēs iegūstam šīs vērtības, izmantojot “vērtības ()” metodi.
4. piemērs:
Mēs izveidojam vārdnīcu “Pāri_skaiti”, un tajā ir dažas atslēgas un vērtības. Atslēgas un vērtības, ko ievietojam šajā vārdnīcā 'Pāra_skaitļi' ir 'Divi: 2, Četri: 4, Seši: 6, Astoņi: 8'. Pēc tam mēs ievietojam “print ()” zem šī. Šajā “print()” metodē tiek rakstīts vārdnīcas nosaukums, tāpēc šī vārdnīca tiek drukāta.
Tagad mēs izmantojam “datus”, kas ir mainīgā nosaukums. Tas tiek inicializēts ar metodi “vērtības ()”. Mēs to inicializējam ar “Even_Nums.values()”, tāpēc vērtības, ko iegūstam no vārdnīcas “Even_Nums”, izmantojot šo metodi, tiek saglabātas mainīgajā “data”. Pēc tam mēs atkal izmantojam “print ()”. Tagad mēs izdrukājam vērtības, kuras iegūstam, izmantojot metodi “vērtības ()”. Mēs ierakstām “datus” metodē “print()”.
Tagad mēs vēlamies pievienot vēl vienu vienumu šai vārdnīcai “Paarītais_skaits”. Tātad, mēs ievietojam 'Pāra_skaitlis', kas ir vārdnīcas nosaukums, un pēc tam kvadrātiekavas. Šajā kvadrātiekavā mēs ierakstām atslēgu, kuru vēlamies pievienot šai vārdnīcai. Atslēgas nosaukums ir “Desmit”. Pēc tam mēs arī piešķiram tam vērtību. Šeit pievienotā vērtība ir “10”. Mēs atkal ievietojam datu mainīgo “print ()” iekšpusē. Šoreiz tas atgriež arī atjaunināto vērtību kopā ar iepriekšējām vārdnīcas vērtībām.
Šeit redzamajā vārdnīcā ir četri taustiņi un četras vērtības. Pēc tam tas parāda tikai vārdnīcas vērtības. Pēc tam šī vārdnīca pievieno jauno vērtību un atslēgu, kā arī parāda atjaunināto vērtību kopā ar iepriekšējām vērtībām, kuras mēs ievietojām.
5. piemērs:
Tagad ir izveidota vārdnīca “item_sold”. Šajā vārdnīcā “Pārdots vienums” ievietojam “Nuggets: 19, Jam: 22, Bread: 15, Olas: 24, Nūdeles: 24”. Pēc tam mēs izdrukājam vārdnīcu “Pārdots vienums”. Pēc tā parādīšanas mēs beigās izmantojam metodi “vērtības ()”. Mēs arī ierakstām metodi 'vērtības ()' laukā 'print ()', tāpēc visas vērtības, ko iegūstam no vārdnīcas, tiek izdrukātas arī konsolē.
Vispirms tiek atveidota visa vārdnīca, ieskaitot visas atslēgas un vērtības. Tomēr, kā redzams nākamajā attēlā, pēc visas vārdnīcas izdrukāšanas tiek parādītas tikai vārdnīcas vērtības. “Vērtības()” tehnika palīdz mums iegūt šīs vērtības.
6. piemērs:
Tagad mūsu šeit esošā vārdnīca ir “STD” vārdnīca, kurā mēs ievietojam “angļu: 79, PF: 82, OOP: 75, Java: 54, OS: 74”. Pēc tam mēs to izdrukājam tādā pašā veidā, kā paskaidrots iepriekšējos kodos. Mēs arī iegūstam tās vērtības, izmantojot metodi “values()”. Pēc tam mēs aprēķinām šo vērtību “summu” ar funkcijas “sum()” palīdzību. Šajā funkcijā “sum()” mēs nododam mainīgo, kurā saglabājam šīs vārdnīcas vērtības. Šī funkcija aprēķina visu vērtību summu un arī atveido rezultātu konsolē, jo mēs ierakstījām šo metodi “print ()”.
Tiek renderēta visa vārdnīca, un vērtības tiek renderētas arī atsevišķi. Pēc tam šajā iznākumā tiek parādīta arī vērtību summa, jo kodā pēc funkcijas “vērtības ()” izmantojām funkciju “sum()”.
Secinājums
Raksta galvenā tēma ir “Python” vārdnīcas “values()” tehnika. Mēs aprakstījām “values()” metodes darbību un to, kā to izmantot “Python”. Mēs izpētījām, ka šī “vērtību()” metode palīdz iegūt vērtības no vārdnīcas. Šeit mēs demonstrējām daudzus piemērus, kuros esam parādījuši “vērtības ()” metodes darbību. Mēs arī apspriedām, kā pievienot vārdnīcas vērtības pēc metodes “vērtības ()” izmantošanas mūsu pēdējā kodā.