1. piemērs:
Tagad veiksim dažus piemērus, kur mēs izmantojam šo Būla datu tipu un parādīsim, ka tas darbojas C++. Mēs sākam savu kodu, pievienojot nepieciešamos galvenes failus. Pirmais galvenes fails, ko šeit pievienojam, ir “
Pēc tam mums ir draivera kods, kas nozīmē, ka mēs šeit pievienojam funkciju “main ()”. Tagad mēs deklarējam mainīgo “isBulbOn” ar Būla datu tipu “bool” un šeit pielāgojam “true”. Zem tā mums ir vēl viens Būla mainīgais ar nosaukumu “isBulbOff”, kurā mēs pievienojam “false”. Šis patiesais un nepatiesais rezultāts ir attiecīgi “1” un “0”.
Lai pārbaudītu šo Būla vērtību izvadi, mēs tās vienkārši izdrukājam, izmantojot paziņojumu “cout”. Šajā paziņojumā “cout” mēs vispirms izdrukājam “isBulbOn” rezultātu. Pēc tam nākamajā rindā mēs izdrukājam mainīgā “isBulbOff” rezultātu. Šeit tiek izmantots “endl”, tāpēc tas pārvieto mūsu rādītāju uz nākamo rindiņu.
1. kods:
#include
izmantojot namespace std ;
starpt galvenais ( )
{
bool isBulbOn = taisnība ;
bool isBulbOff = viltus ;
cout << 'Šeit deg spuldze' << irBulbOn << endl ;
cout << 'Šeit spuldze nedeg' << irBulbOff ;
}
Izvade:
Šī koda izvade atspoguļo rezultātu “0” un “1” formās, kā parādīts tālāk. Šeit “1” norāda “patieso” rezultātu, bet “0” norāda uz “nepatiesu” rezultātu. Mēs iegūstam šo rezultātu tikai “bool” datu veida dēļ.
2. piemērs:
Tagad mēs deklarējam divus mainīgos lielumus “Pass” un “Fail” no “bool” datu tipa galvenajā failā pēc galvenes faila iekļaušanas šī koda sākumā. Mainīgais “Pass” šeit tiek piešķirts kā “true”, un mainīgais “Fail” ir piešķirts kā “false”. Tagad “Pass” atgriež “1” un “Fail” atgriež “0”.
Tagad mēs izmantojam šos būtības mainīgos savā “cout” paziņojumā, lai iegūtu patieso vai nepatieso rezultātu “1” un “0” formā. “Cut”, kur ievietojam “Pass”, atgriež “1”. Ja mēs izmantojam “Fail”, atgriež “0”. Šeit mēs pievienojam piecus “cout” paziņojumus, katrs satur Būla mainīgo.
2. kods:
#includeizmantojot namespace std ;
starpt galvenais ( )
{
bool Pass = taisnība ;
bool Fail = viltus ;
cout << 'Procenti ir 60' << Pass << endl ;
cout << 'Procenti ir 45' << Neizdevās << endl ;
cout << 'Procents ir 90' << Pass << endl ;
cout << 'Procents ir 85' << Pass << endl ;
cout << 'Procenti ir 33' << Neizdevās << endl ;
}
Izvade:
Šajā izvadē “1” apzīmē “patieso” rezultātu, kas ir “Apstiprināts”, un “0” apzīmē “nepatiesu” rezultātu, kas šajā gadījumā ir “Fail”.
3. piemērs:
Šajā kodā mēs inicializējam trīs veselus mainīgos lielumus, kas ir “num_01”, “num_02” un “a” ar attiecīgi vērtību “45”, “62” un “3”. Pēc tam mēs deklarējam vēl trīs mainīgos - 'b_01', 'b_02' un 'b_03' - un tie ir Būla datu tips 'bool'. Tagad mēs inicializējam “b_01” ar nosacījumu “num_01 == num_01”. Pēc tam mēs inicializējam “b_02” un “b_03” tādā pašā veidā kā “b_01”.
Pēc visu mainīgo inicializācijas mēs tos izdrukājam atsevišķi, izmantojot “cout”, lai pārbaudītu šo Būla mainīgo rezultātu. Pēc tam mēs inicializējam datu tipa “b_a” mainīgo “b_a” ar “true”. Pēc tam mēs izmantojam paziņojumu “if”, kur kā nosacījumu ievietojam “b_a”. Tagad, ja šis nosacījums “b_a” ir patiess, tiek izpildīts paziņojums pēc “if”. Pretējā gadījumā šeit tiks izpildīta daļa “cits”. Pēc tam mēs turpinām un inicializējam “num” veselo skaitļu mainīgo, kurā pielietojam dažas matemātiskas darbības un parādām “num” rezultātu.
3. kods:
#includeizmantojot namespace std ;
starpt galvenais ( )
{
starpt num_01 = Četri, pieci , num_02 = 62 , a = 3 ;
bool b_01 , b_02 , b_03 ;
b_01 = num_01 == num_01 ;
b_02 = num_01 == num_02 ;
b_03 = num_02 > num_01 ;
cout << 'Pirmā Bool b_01 atbilde ir = ' <<
b_01 << endl ;
cout << 'Otrā Būla b_02 atbilde ir = ' <<
b_02 << endl ;
cout << 'Trešā Bool b_03 atbilde ir = ' <<
b_03 << endl ;
bool b_a = taisnība ;
ja ( ba )
cout << 'Jā' << endl ;
cits
cout << 'Nē' << endl ;
starpt uz viena = viltus + 7 * a - ba + taisnība ;
cout << uz viena ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Šis rezultāts parāda mūsu kodā veikto darbību rezultātus. Tādējādi mēs izmantojam šo Būla datu tipu savos C++ kodos.
4. piemērs:
Šeit mēs ierakstām “isHotDay” kā “bool” mainīgo un inicializējam to ar “false”. Tagad mēs izmantojam paziņojumu “if” un kā nosacījumu nododam “isHotDay”. Paziņojums, kas seko “if”, tagad tiek izpildīts, ja ir izpildīts nosacījums “isHotDay”. Pretējā gadījumā šajā brīdī darbosies daļa “cits”.
Tagad mums ir “DoTask” Būla mainīgais un iestatiet to uz “true”. Turklāt mēs inicializējam arī mainīgo “int” ar nosaukumu “Task_count”. Pēc tam mēs ievietojam cilpu “while()”. Šajā cilpā “while()” kā nosacījumu ievietojam “DoTask”. Cilpas while iekšpusē mēs ierakstām “Task_count++”, kas palielina “Task_count” vērtību par 1.
Kad šis paziņojums tiek izpildīts, “Task_count” vērtība palielinās par 1. Pēc tam tiek izpildīts nākamais “cout” paziņojums. Pēc tam mēs atkal ievietojam nosacījumu, kas ir “Task_count < 9”, un piešķiram šo nosacījumu mainīgajam “DoTask”. Šī cilpa darbojas, līdz “Task_count” ir mazāks par “9”.
4. kods:
#includeizmantojot namespace std ;
starpt galvenais ( ) {
bool isHotDay = viltus ;
ja ( ir Karsta diena ) {
cout << 'Ir karsta diena!' << endl ;
} cits {
cout << 'Nav karsta diena' << endl ;
}
bool DoTask = taisnība ;
starpt Uzdevumu_skaits = 0 ;
kamēr ( DoTask ) {
Uzdevumu_skaits ++;
cout << 'Uzdevums turpinās šeit' << Uzdevumu_skaits << endl ;
DoTask = ( Uzdevumu_skaits < 9 ) ;
}
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Šajā izvadē tiek parādīts katras koda darbības rezultāts. Tādējādi mēs arī izmantojam šo “Būla datu tipu” savos C++ kodos šādā veidā.
5. piemērs:
Tagad mēs virzāmies uz pēdējo šīs apmācības piemēru. Šeit mēs ņemam trīs unikālus Būla mainīgos un izdrukājam abus. Pēc tam šiem Būla mainīgajiem mēs izmantojam operatorus “UN”, “OR” un “NOT”. Arī visu darbību rezultāts tiek saglabāts Būla formā, jo mēs pievienojām “bool” ar visiem mainīgajiem, kuros tiek saglabāts šo darbību rezultāts. Pēc tam mēs vēlreiz izdrukājam šo darbību rezultātus Būla valodā.
5. kods:
#includeizmantojot namespace std ;
starpt galvenais ( )
{
bool value_1 = taisnība ;
bool value_2 = viltus ;
bool value_3 = taisnība ;
cout << 'vērtība_1 ir' << vērtība_1 << endl ;
cout << 'vērtība_2 ir' << vērtība_2 << endl ;
cout << 'vērtība_3 ir' << vērtība_3 << endl << endl ;
bool rezultāts_1 = ( vērtība_1 || vērtība_3 ) && vērtība_1 ;
bool rezultāts_2 = vērtība_1 && vērtība_2 ;
bool rezultāts_3 = vērtība_2 || vērtība_3 ;
bool rezultāts_4 = ! vērtība_3 ;
bool rezultāts_5 = ! vērtība_2 ;
bool rezultāts_6 = ! vērtība_1 ;
cout << 'Rezultāts 1 ir =' << rezultāts_1 << endl ;
cout << 'Rezultāts 2 ir =' << rezultāts_2 << endl ;
cout << 'Rezultāts 3 ir =' << rezultāts_3 << endl ;
cout << 'Rezultāts 4 ir =' << rezultāts_4 << endl ;
cout << 'Rezultāts 5 ir =' << rezultāts_5 << endl ;
cout << 'Rezultāts 6 ir =' << rezultāts_6 << endl ;
}
Izvade:
Lūk, rezultāts. Mēs varam pamanīt, ka katras darbības rezultāts tiek parādīts “0” un “1” formātā, jo tiek izmantots “bool” datu tips.
Secinājums
Šajā apmācībā mēs parādījām, kā Būla datu tips tiek izmantots programmā C++ un kāds ir Būla datu tipa rezultāts. Mēs izpētījām piemērus, kuros izmantojām šo Būla datu tipu. Mēs esam redzējuši, ka šis Būla datu tips ir efektīvs un vienkāršs, taču ir svarīgi to rūpīgi izmantot, lai novērstu kļūdas.