Linux “.a” faila izveide un palaišana

Izpratne par to, kā izveidot un palaist “.a” failu, ir ļoti svarīga efektīvai programmatūras izstrādei Linux vidē. Šis ir visaptverošs norādījums par Linux “.a” faila instalēšanu un konfigurēšanu. Atklāsim, kas ir Linux “.a” fails, izpētīsim tā mērķi, struktūru un to, kā to var izveidot un izpildīt.

Kas ir “.a” fails operētājsistēmā Linux?

Linux “.a” fails ir arhīva fails, kas kalpo kā konteiners apkopotam kodam un datiem. To parasti sauc par statisku bibliotēku, kurā ir kodi, kas kompilācijas laikā ir saistīti ar izsaucošo kodu, kas kļūst par lietojumprogrammas būtisku daļu. Šie Linux “.a” faili nodrošina iepriekš kompilētu, pamata ieguldījumu lietojumprogrammā, pilnībā kontrastējot ar Linux “.so” dinamisko bibliotēku failiem, kuros saite notiek izpildlaikā.

Iedomāsimies scenāriju, kurā izstrādātājs ievieš trīs dažādas programmas. Zinot, ka starp šīm programmām pastāv koplietojamā funkcionalitāte, programmētājs izveido bibliotēku, kas iekapsulē šīs kopīgās funkcijas, kas tiek parādītas kā “.a” fails. Šobrīd ir jāzina, ka Linux “.a” faili kļūst par atkārtoti lietojamu koda un datu kolekciju, ko citi izstrādātāji var izmantot savos projektos.

Priekšnosacījumi:

Pirms turpināt, lai uzzinātu, kā izveidot un palaist “.a” failu operētājsistēmā Linux, ir svarīgi zināt dažas pamata lietas. Pirms funkcijas veikšanas operētājsistēmā Linux ir jāievēro daži priekšnosacījumi. Tie ir šādi:

• Ubuntu 20.04 vai jebkura jaunākā versija
• Piekļuve komandrindai vai termināļa logam
• Lietotāja konts, īpaši sudo privilēģijas dažādiem failiem un direktorijiem

Kā izveidot un palaist Linux “.a” failu?

Linux “.a” faila izveide un palaišana ietver virkni darbību: izveidi, apkopošanu un izpildi. Šo darbību veikšanai var izmantot dažādus veidus, un mēs izpētīsim katru no tiem atsevišķi. Sāksim.

Lai palaistu un izpildītu šādu piemēru, ir nepieciešams GCC kompilators. Kompilators tiek izmantots, lai palaistu visas komandas, lai izveidotu un palaistu Linux “.a” failu:

Tālāk ir norādītas darbības, kas izskaidrotas, izmantojot dažādas komandas un metodes.

1. darbība: kompilējiet C avota failu

Sāciet darbu, izveidojot C avota failu, izmantojot GCC kompilatoru, lai kompilētu C avota failus (.c) objektu failos (.o) ar šādu komandu:

Karogs “-Wall” iespējo visus brīdinājumus, un karogs “-c” norāda GCC tikai apkopot, nevis izveidot saiti.

2. darbība. Izveidojiet bibliotēkas arhīvu

Nākamais solis ir izveidot bibliotēkas failu. Komanda “ar” no objektu failiem izveido statisko bibliotēkas arhīvu (.a). Tāpēc mēs izmantojam šādu komandu:

Šī komanda izveido statisku arhīva failu ar nosaukumu “libfile.a”, apvienojot dažādus objektu failus, kuriem ir “.o” paplašinājums, izmantojot komandu “ar” (archive) Linux operētājsistēmās. Šai komandai ir jāņem vērā trīs lietas: “c”, “v” un “q”. Sadalīsim komponentus un sapratīsim katra karoga un argumenta mērķi šīs komandas kontekstā:

ar: Linux sistēmās tā izpilda arhīva komandu. Komandas “ar” pamatfunkcija ir izveidot, modificēt un izvilkt no arhīva.

-c: šis karogs uzdod izveidot jaunu arhīvu, ja tas vēl nav izveidots vai vēl neeksistē. Ja eksistē arhīva fails ar šādu nosaukumu, karodziņš “-c” nodrošina tā atkārtotu izveidi, aizstājot jebkuru iepriekšējo saturu.

-v: detalizēts karodziņš parāda detalizētu informāciju par arhivēšanas procesu. Tas nodrošina atgriezenisko saiti par to, kuri faili tiek pievienoti arhīvam.

-q: “q” apzīmē “ātri pievienot”. Tas prasa karogam “ar” nekavējoties pievienot norādītos failus arhīvam, nepārbaudot simbolu dublikātus vai laikietilpīgas darbības.

libfile.a: faila nosaukums ir nepieciešams komandai, kas tiks izveidota vai pārveidota. Šeit mēs piešķiram faila nosaukumu “libfile” ar paplašinājumu “.a”, kas norāda, ka tas ir statisks bibliotēkas arhīva fails.

*.o: “*” komandas beigās apzīmē katru failu atlasītajā direktorijā ar paplašinājumu “.o”, kas attiecas uz objekta failiem. Objektu faili ir pirmkoda kompilācijas rezultāti, un tajos ir mašīnkods, kas vēl nav saistīts ar galīgo izpildāmo failu.

3. darbība. Bibliotēkas satura apskate

Tagad, kad esam izveidojuši bibliotēkas arhīvu, mēs to varam redzēt, izmantojot komandu “ar –t”. Komanda “ar –t” uzskaita visu bibliotēkā esošo saturu.

Komanda “ar -t libfile.a” uzskaita visus objektu failus, kas atrodas statiskās bibliotēkas arhīva failā ar nosaukumu “libfile.a”, izmantojot komandu “ar” Linux operētājsistēmā. Analizēsim katru karogu un to funkcionalitāti:

ar: Kā minēts iepriekš, šī ir arhīva komanda Linux sistēmās.

-t: karodziņš “-t” tiek izmantots, lai parādītu arhīva satura rādītāju, parādot objektu failu nosaukumus, kas tiek glabāti “libfile.a”.

libfile.a: Lai lasītu datus, mums ir jāzina arhīva faila nosaukums.

4. darbība. Bibliotēkas izmantošana citā programmā

Tagad apskatīsim, kā izmantot jaunizveidoto Linux “.a” failu citā programmā. Kopš esam izveidojuši bibliotēku, to tagad var izmantot jebkur un jebkurā programmā, vienkārši pievienojot bibliotēku kompilēšanas komandai. Mēs to varam paveikt ar nākamās komandas palīdzību. Tajā ir visas nepieciešamās bibliotēkas galvenes un saites.

Šajā komandā “-L” norāda bibliotēkas ceļu, “-lfile” veido saites pret “library.a” libfile, noņemot prefiksu “lib” un sufiksu “.a”.

5. darbība. Palaidiet “.a” Linux failu

Visbeidzot, mēs varam palaist failu “.a”. Rezultāts tiek parādīts jums uzreiz pēc šāda skripta izpildes jūsu terminālī:

Šī komanda izpilda failu, izmantojot funkcijas, kas tiek nodrošinātas gan avota failos, gan saistītajā statiskajā bibliotēkā.

Secinājums

Lai izveidotu un palaistu “.a” failu operētājsistēmā Linux, ir jāapkopo dažādas komandas, kas veic faila izveidi, apkopošanu un saistīšanu. Izprotot šīs darbības un katras komandas darba funkcionalitāti, izstrādātāji var sakārtot savu kodu, izmantot ārējās bibliotēkas un izstrādāt mērogojamas programmas. Neatkarīgi no tā, vai jums ir jāizmanto pamata komandas, piemēram, nano un GCC, vai arī jūs gatavojaties strādāt ar progresīvākām tehnoloģijām ar statiskām bibliotēkām, šo prasmju apgūšana palīdz praktiskajā Linux izstrādātajā izstrādē.