1. piemērs:
Šeit tiek importēti dažādi galvenes faili, kas ir “stddef.h”, “limits” un “iostream”. Bieži lietoto mainīgo, tipu un rādītāju definīcijas ir atrodamas failā “stddef.h”, un galvenes fails “limits” tiek izmantots kā konstantes, kas attēlo integrālo tipu robežas, piemēram, dažādu datu tipu minimālās un maksimālās vērtības. , kas ir pieejami, izmantojot šo galvenes failu. Pēc tam tiek pievienota “iostream”, jo tajā ir definētas funkcijas, kas tiek izmantotas datu ievadei/izvadīšanai.
Pēc tam šeit tiek pievienota “std” nosaukumvieta. Zem tā tiek izsaukta metode “main()”. Tajā mēs ievietojam “cout”, kas palīdz atveidot datus, ko mēs šeit ievietosim. “numeric_limits::max()” tiek ierakstīts, jo tas atgriež augstāko galīgo vērtību, ko var attēlot ciparu tips “T”. Tas ir nozīmīgs katram ierobežotam tipam, taču tas nevar būt negatīvs.
1. kods:
#include
#include
#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( ) {
cout << 'Size_t maksimālais izmērs ir' << ciparu_ierobežojumi :: maks ( ) << endl ;
}
Izvade:
Mēs varam pamanīt, ka tagad ir atveidots T veida maksimālais izmērs, kas ir ļoti liela vērtība, kā parādīts tālāk.
2. piemērs:
Šeit tiek importēti divi galvenes faili, tostarp “limits” un “iostream”. Tā kā tajā ir definētas funkcijas, kas nepieciešamas datu ievadei un izvadīšanai, šeit tiek pievienots “iostream”. Pēc tam galvenes fails “limits” tiek izmantots, lai piekļūtu konstantēm, kas apraksta integrālo tipu robežas, piemēram, minimālās un maksimālās vērtības dažādiem datu tipiem.
Pēc tam šeit tiek ieviesta nosaukumvieta “std” un tiek izsaukta funkcija “main()”. Zem tā mēs izmantojam “INT_MAX” laukā “cout”, lai atveidotu C++ programmēšanas veselā skaitļa datu tipa augšējās robežas augstāko vērtību. Pēc tam nākamajā rindā mēs izmantojam “size_t”, kas dod visaugstāko vērtību.
2. kods:
#include#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( ) {
cout << 'Maksimālā vesela skaitļa vērtība: ' << INT_MAX << endl ;
cout << 'Izmērs, ko satur funkcija size_t:' << ( izmērs_t ) 0 - 1 << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade :
Vispirms tiek renderēts maksimālais veselā skaitļa lielums, ko iegūstam ar “INT_MAX” palīdzību. Pēc tam tiek atveidots maksimālais izmērs, ko saglabā “size_t”, ko iegūstam, izmantojot šajā kodā esošo “size_t”.
3. piemērs:
Šeit tiek importēti divi galvenes faili “climits” un “iostream”. Šeit ir iekļauta “iostream”, jo tajā ir definētas funkcijas, kas nepieciešamas datu ievadei un izvadīšanai. Pēc tam konstantēm, kas apraksta integrālo tipu robežas, piemēram, minimālās un maksimālās vērtības dažādiem datu tipiem, var piekļūt, izmantojot galvenes failu “climits”.
Šeit tagad tiek izsaukta funkcija “main()” un pēc tam tiek ieviesta nosaukumvieta “std”. Zem tā mēs izmantojam “INT_MAX” laukā “cout”, lai izvadītu vesela skaitļa datu tipa maksimālās vērtības augšējo robežu C++ programmēšanā. Zem tā mēs izmantojam “INT_MIN”, kas atgriež datu tipa “int” zemāko vērtību. Pēc tam mēs izmantojam “size_t”, kas nodrošina maksimālo vērtību, ko tā saglabā šādā rindā:
3. kods:
#include#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( ) {
cout << 'Lielākā veselā skaitļa vērtība: ' << INT_MAX << endl ;
cout << 'Mazākais veselais skaitlis:' << INT_MIN << endl ;
cout << 'Izmērs, ko satur funkcija size_t:' << ( izmērs_t ) 0 - 1 << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Vispirms tiek parādīts maksimālais veselā skaitļa lielums, ko iegūstam ar “INT_MAX” palīdzību. Otrkārt, tiek parādīts minimālais veselā skaitļa izmērs, ko iegūstam ar “INT_MIN” palīdzību. Pēc tam, izmantojot “size_t” šajā kodā, tiek renderēts maksimālais izmērs, ko saglabā “size_t”.
4. piemērs:
Šajā kodā iekļautie galvenes faili ir “cstddef”, “iostream”, kā arī “masīvs”. Šie galvenes faili ir iekļauti, lai mēs varētu izmantot tās funkcijas, kuru definīcijas ir definētas šajos galvenes failos. Šeit ir pievienots galvenes fails “masīvs”, jo mums ir jāstrādā ar šī koda “masīviem” un funkcijām. Šeit mēs deklarējam mainīgo “my_sVar” ar “const size_t” un inicializējam to ar vērtību “1000”, lai renderētu tā lielumu.
Pēc tam mēs arī deklarējam “int” datu tipa masīvu “num[]” un nododam “my_sVar” kā tā lielumu. Pēc tam mēs izmantojam funkciju “size_of()”, kurā kā parametru ievietojam mainīgo “num” un saglabājam to “size_t” tipa mainīgajā “my_size”. Pēc tam mēs izmantojam “cout” un šeit ierakstām “SIZE_MAX”, lai tas attēlotu maksimālo mainīgā “my_sVar” lielumu.
Tālāk mēs parādām masīva tipa elementus mazākos skaitļos. Mēs to atlasām tikai, lai rādītu 10 kā 1000, kas ir pārāk daudz, lai ietilptu izvadē. Izmantojot veidu “size_t”, mēs sākam ar indeksu 0, lai parādītu, kā “size_t” var izmantot gan indeksēšanai, gan skaitīšanai. Tā kā skaitļi samazināsies, masīvs tiek parādīts dilstošā secībā, jo kodā ievietojām “–a”.
4. kods:
#include#include
#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( ) {
konst izmērs_t my_sVar = 1000 ;
starpt uz viena [ my_sVar ] ;
izmērs_t mans_izmērs = izmērs ( uz viena ) ;
cout << 'Maksimālais my_sVar lielums = ' << SIZE_MAX << endl ;
cout << 'Strādājot ar skaitļu masīvu, izmērs_t veids ir šāds.' ;
masīvs < izmērs_t , 10 > mans_arr ;
priekš ( izmērs_t a = 0 ; a ! = mans_arr. Izmērs ( ) ; ++ a )
mans_arr [ a ] = a ;
priekš ( izmērs_t a = mans_arr. Izmērs ( ) - 1 ; a < mans_arr. Izmērs ( ) ; -- a )
cout << mans_arr [ a ] << ' ' ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Tas vispirms atveido maksimālo mainīgā lielumu un pēc tam atveido masīvu dilstošā secībā.
5. piemērs:
Šajā kodā ir iekļauti galvenes faili “cstddef”, “iostream” un “masīvs”. Tā kā šim kodam ir jāstrādā ar “masīviem” un funkcijām, šeit tiek ievietots galvenes fails “masīvs”. Lai atveidotu mainīgā “var” lielumu, mēs to šeit deklarējam ar vērtību “const size_t” un inicializējam ar “1000”. Pēc tam šeit tiek atveidots mainīgā “var” maksimālais lielums, jo mēs izmantojām funkciju “cout” un šajā laukā norādījām “SIZE_MAX”.
Tālāk mēs mēģinām parādīt masīva tipa vienumus mazākos daudzumos. Līdz šim esam izvēlējušies parādīt tikai 20, jo 1000 aizpildītu izvadi. Mēs demonstrējam, kā “size_t” var izmantot gan indeksēšanai, gan skaitīšanai, izmantojot “size_t” veidu un sākot ar indeksu 0. Pēc tam masīvs tiek parādīts dilstošā secībā, jo skaitļi samazināsies, kā norāda “–a” izvietošana. šāds kods:
5. kods:
#include#include
#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( ) {
konst izmērs_t bija = 1000 ;
cout << 'Maksimālais var lielums = ' << SIZE_MAX << endl ;
cout << 'Tips izmērs_t, kas tiek izmantots ar skaitļu masīvu, ir norādīts kā ' ;
masīvs < izmērs_t , divdesmit > masīva_numurs ;
priekš ( izmērs_t i = 0 ; i ! = masīva_numurs. Izmērs ( ) ; ++ i )
masīva_numurs [ i ] = i ;
priekš ( izmērs_t i = masīva_numurs. Izmērs ( ) - 1 ; i < masīva_numurs. Izmērs ( ) ; -- i )
cout << masīva_numurs [ i ] << ' ' ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade :
Tas atveido masīvu dilstošā secībā pēc mainīgā renderēšanas līdz tā maksimālajam izmēram.
Secinājums
Šajā rakstā tika rūpīgi izpētīts C++ programmēšanas veids “size_t”. Mēs definējām, ka savos C++ kodos izmantojam “size_t”, jo tas saglabā lielāko vērtību. Mēs arī paskaidrojām, ka tas ir neparakstīts veids un tas nevar būt negatīvs. Mēs demonstrējām C++ programmēšanas kodus, kur izmantojām “size_t”, un pēc tam šajā rakstā atveidojām to rezultātus.