1. piemērs:
Šajā C++ kodā ir iekļauti galvenes faili “iostream” un “cmath”. 'iostream' galvenes failam ir jāveic ievades/izvades darbības, izmantojot cin\cout funkcijas, jo šīs funkcijas ir definētas 'iostream' galvenes failā. Šeit tiek pievienots galvenes fails “cmath”, lai veiktu matemātiskās darbības ar datiem. “Vārdvieta std” ir novietota priekšā. Pēc tam tiek pievienots draivera kods, kas ir “main()”. Zem tā mēs izmantojam “num” ar datu tipu “peldēt”. Šeit iestatītā “num” vērtība ir “4,6”.
Pēc tam mēs pievienojam funkciju “cout ()”, kas izdrukā tajā ievadītos datus. Pirmkārt, mēs parādām iepriekš inicializēto peldošo numuru. Pēc tam mēs izmantojam funkciju “floor()” un nododam “num” kā šīs funkcijas “floor()” argumentu. Rezultātu izdrukājam arī pēc funkcijas “floor()” izmantošanas.
1. kods:
#include
#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( )
{
peldēt uz viena = 4.6 ;
cout << 'Cipars ir' << uz viena << endl ;
cout << 'Šī numura grīda ir: << stāvs ( uz viena ) << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Šajā izvadā skaitlis ir “4,6”. Bet, ja mēs izmantojam metodi “floor()”, tas dod rezultātu “4”. Tas parāda, ka metode “floor()” atgriež skaitli, kas ir mazāks vai vienāds ar doto skaitli.
2. piemērs:
Šeit mēs iekļaujam divus galvenes failus ar nosaukumu “iostream” un “cmath”. Pēc tam mēs ievietojam “namespace std” un deklarējam funkciju “main()”. Pēc tam mēs deklarējam četrus mainīgos ar “pludināto” datu tipu. Šie mainīgie tiek nosaukti “num_1”, “num_2”, “num_3” un “num_4”. Mēs piešķiram “4.9” ar “num_1”, “-6.4” uz “num_2”, “5.1” uz “num_3” un “8” ar “num_4”. Pēc tam mainīgajam “num_1” lietojam funkciju “floor()” un izdrukājam vērtību, kā arī rezultātu, kas iegūts pēc funkcijas “floor()” lietošanas šim skaitlim. Tādā pašā veidā mēs izdrukājam visas vērtības un šo vērtību rezultātu, ko ieguvām no funkcijas “floor()”, ievietojot tās šajā funkcijā kā argumentu.
2. kods:
#include#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( )
{
peldēt num_1, num_2, num_3, num_4 ;
num_1 = 4.9 ;
num_2 = - 6.4 ;
num_3 = 5.1 ;
num_4 = 8 ;
cout << 'Pirmais numurs ir' << num_1 << ' un tā stāvs ir ' << stāvs ( num_1 ) << endl ;
cout << 'Otrais numurs ir' << num_2 << ' un tā stāvs ir ' << stāvs ( num_2 ) << endl ;
cout << 'Trešais numurs ir' << num_3 << ' un tā stāvs ir ' << stāvs ( num_3 ) << endl ;
cout << 'Ceturtais numurs ir' << num_4 << ' un tā stāvs ir ' << stāvs ( num_4 ) << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Vērtība “4,9” atgriež “4” pēc funkcijas “floor()” izmantošanas. Pēc tam šajā funkcijā “floor()” ievietojam “-6.4”, un tā atgriež “-7”, kā parādīts tālāk. Skaitļa “5.1” rezultāts ir “5” pēc metodes “floor()” izmantošanas. Tas pats rezultāts tiek parādīts, jo “8” atgriež “8” kā zemāko vērtību:
3. piemērs:
Šeit mēs izmantojam funkciju “grīdas ()” veselām vērtībām. Pirmkārt, mēs inicializējam veselu skaitļu mainīgos ar nosaukumu “vērtība_1” un “vērtība_2”. 'Vērtība_1' tiek inicializēta ar '5' un 'vērtība_2' tiek inicializēta ar '-8'. Pēc tam mēs ievietojam “cout”, kur pievienojam funkciju “floor()”, kurā pirmajā “cout” priekšrakstā mēs nododam vērtību “vērtība_1”. Nākamajā “cout” mēs izmantojam “floor()”, kur kā parametru nododam “value_2”. Tagad šīm vērtībām tiek lietota funkcija “floor()” un izdrukātas tās uz ekrāna.
3. kods:
#include#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( )
{
starpt vērtība_1, vērtība_2 ;
vērtība_1 = 5 ;
vērtība_2 = - 8 ;
cout << 'Pirmais veselais skaitlis ir' << vērtība_1 << ' un tā stāvs ir ' << stāvs ( vērtība_1 ) << endl ;
cout << 'Otrais vesels skaitlis ir' << vērtība_2 << ' un tā stāvs ir ' << stāvs ( vērtība_2 ) << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Šis rezultāts parāda, ka vērtība “5” dod “5” pēc funkcijas “floor()” aprēķināšanas un “-8” dod “-8” kā vērtību pēc funkcijas “floor()” izmantošanas.
4. piemērs:
Šeit mēs izmantojam funkciju “floor()” datu tipa “double” vērtībām. Šeit ir iekļauts arī galvenes fails “iomanip”, kas palīdz izmantot funkciju “setprecision()”, jo šī funkcija ir deklarēta šajā galvenes failā. Pēc tam mums ir jāizmanto šī funkcija mūsu kodā. Tagad mēs inicializējam mainīgos “d_1”, “d_2” un “d_3” ar vērtībām. Pēc tam mums ir “cout”, kurā mēs ierakstām “setprecision()”, kas palīdz iegūt precīzu “dubultā” datu tipa skaitļa vērtību ar nepieciešamo zīmju skaitu aiz komata. Šeit kā parametru mēs nododam “10”. Pēc tam mēs izdrukājam vērtības, šīm vērtībām piemērojam funkciju “floor()” un izdrukājam tās.
4. kods:
#include#include
#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( )
{
dubultā d_1 = 4,99986399 , d_2 = - 6,9612499 , d_3 = 9.00320 , d_4 = 3 000 000 ;
cout << iestatītā precizitāte ( 10 ) << 'Pirmā dubultā vērtība ir' << d_1 << '& stāvs ir: ' << stāvs ( d_1 ) << endl ;
cout << iestatītā precizitāte ( 10 ) << 'Otrā dubultā vērtība ir' << d_2 << '& stāvs ir: ' << stāvs ( d_2 ) << endl ;
cout << iestatītā precizitāte ( 10 ) << 'Trešā dubultā vērtība ir' << d_3 << '& stāvs ir: ' << stāvs ( d_3 ) << endl ;
cout << iestatītā precizitāte ( 10 ) << 'Ceturtā dubultā vērtība ir' << d_4 << '& stāvs ir: ' << stāvs ( d_4 ) << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Šeit tiek parādītas vērtības, ko iegūstam pēc funkcijas “floor()” aprēķināšanas. Mēs izmantojām funkciju “grīdas ()” dubultā datu tipa vērtībām šajā kodā:
5. piemērs:
Pēc visu trīs galvenes failu iekļaušanas šeit mēs ievietojam “namespace std” un “main()”. Pēc tam funkcijā “floor()” kā parametrs tiek ievietota vērtība “-0.000”. Mēs izmantojam arī “cout()”. Pēc tam mēs ievietojam “INFINITY” kā funkcijas “floor()” parametru. Zem tā mēs pievienojam “-INFINITY” funkcijas “floor()” parametram. Beigās kā parametru ievietojam “NAN”. Visas šīs funkcijas “floor()” tiek izmantotas paziņojumā “cout”.
5. kods:
#include#include
#include
izmantojot nosaukumvieta std ;
starpt galvenais ( )
{
cout << 'Vērtība ir -0,000 un grīda ir' << stāvs ( - 0000 ) << endl ;
cout << 'Vērtība ir BEZGALĪBA, un stāvs ir' << stāvs ( BEZGALĪBA ) << endl ;
cout << 'Vērtība ir - INFINITY un stāvs ir' << stāvs ( - BEZGALĪBA ) << endl ;
cout << 'Vērtība ir NaN un grīda ir' << stāvs ( IN ) << endl ;
atgriezties 0 ;
}
Izvade:
Vērtība “-0.000” atgriež “-0” pēc funkcijas “floor()” izpildes. “INFINITY” un “-INFINITY” atgriež attiecīgi “inf” un “-inf” pēc funkcijas “floor()” izpildes. Arī “NAN” atgriež “nan” pēc funkcijas “floor()” izpildes.
Secinājums
Šeit ir rūpīgi aplūkota funkcija “floor ()” C++ programmēšanā. Mēs paskaidrojām, ka funkcija “floor()” atgriež vērtību, kas ir mazāka vai vienāda ar skaitli, kas šai funkcijai tiek piešķirts kā parametrs. Šajā apmācībā mēs izmantojām šo funkciju veseliem skaitļiem, pludiņiem un dubultdatu skaitļiem. Visi piemēri šeit ir detalizēti apspriesti.