Biedru mainīgais C++

Programmā C++, definējot klasi, mēs inicializējam dažus mainīgos šajā klasē. Šie mainīgie ir klases “locekļa mainīgais”. Mēs varam inicializēt “dalībnieka mainīgo”, izmantojot C++ programmēšanas konstruktora metodi. Mainīgais, kas ir saistīts ar noteiktu klases objektu un ir pieejams visām tā metodēm vai funkcijām, C++ valodā tiek saukts par “locekļa mainīgo”. Šajā rakstā mēs deklarēsim šos “biedru mainīgos” C++ kodā un šeit detalizēti izskaidrosim “dalībnieku mainīgos”.

1. piemērs:

Sāksim šeit kodu, iekļaujot “galvenes failu”, kas mums ir nepieciešams šī koda laikā. “iostream” ir galvenes fails, ko ievietojam šajā kodā. Šajā galvenes failā ir iekļauts pēc iespējas vairāk funkciju, kas mums ir vajadzīgas šajā kodā un ir tajā deklarētas. Pēc tam mums ir jāiekļauj nosaukumvieta, kas ir “std”, tāpēc mēs to pievienojam šeit, ievietojot atslēgvārdu “using” ar “namespace std”.

Mums nav jāpievieno šis “std” ar funkcijām atsevišķi. Pēc tam mēs definējam klasi ar nosaukumu “SampleClass” un izmantojam “publisko” konstruktoru. Šajā “publiskajā” konstruktorā mēs deklarējam dažus dalībnieku mainīgos, kuriem vēlāk piekļūsim dalībnieka funkcijās. Šeit deklarētie dalībnieku mainīgie ir “int” datu tipa “mVar1” un “mVar2”.

Pēc tam zem tā mēs deklarējam funkciju, kuras nosaukums ir “setValues ​​()”. Šajā funkcijā “setValues()” mēs ievietojam “cout”, lai izdrukātu ziņojumu, kas uzdod lietotājam ievadīt divas vērtības. Divas vērtības, ko lietotājs ievadīs, tiek saglabātas mainīgajos “mVar1” un “mVar2”. Šīs vērtības iegūstam ar “cin” metodes palīdzību. Pēc abu vērtību iegūšanas un saglabāšanas “mVar1” un “mVar2”, mēs definējam citu funkciju zem šīs. Šīs funkcijas nosaukums ir “getValues”, kur mēs izmantojam “cout” paziņojumus.

Šeit mēs atkal ievietojam “mVar1” un “mVar2” laukā “cout”, lai parādītu abas vērtības, ko iegūstam no iepriekšējā lietotāja. Zem tā mēs saucam “main()” metodi, kurā tiek ģenerēts klases objekts. Klases objekta nosaukums ir “sc1”. Pēc tam mēs izsaucam pirmo funkciju, kas ir “setValues”, kuru mēs šeit definējam ar objektu “sc1”.

Pēc tam mēs vēlreiz ievietojam objekta nosaukumu un izsaucam otro funkciju, kas ir “getValues()” ar objekta nosaukumu “sc1”. Tagad tas vispirms iegūst vērtības un pēc tam parāda tās konsolē, jo mēs saucam abas metodes ar klases objektu, kurā šajā kodā tiek piekļūts dalībnieka mainīgajam.

1. kods:

Izvade:

Tas vispirms izdrukā ziņojumu. Pēc tam mēs ievadām “12” un “456” kā ievades vērtības, kas tiek saglabātas dalībnieku mainīgajos, kurus mēs deklarējām kodā. Pēc tam tiek parādītas abu mainīgo vērtības, kad mēs tām piekļūstam, izmantojot dalībnieka funkciju.

2. piemērs:

Tagad mēs definējam klasi ar nosaukumu “ProductClass” pēc “iostream” galvenes faila un “std” nosaukumvietas pievienošanas. Šajā “ProductClass” mēs izmantojam “publisko” konstruktoru, kurā deklarējam divus “int” datu tipa mainīgos. Tie ir “vērtība” un “reizinātājs”, kas ir dalībnieku mainīgie.

Pēc tam mēs šeit definējam funkciju ar nosaukumu “calProductOfTwo()”, lai piekļūtu abiem mainīgajiem. Šī ir dalībnieka funkcija, un šajā funkcijā mēs piekļūstam dalībnieku mainīgajiem. Mēs izmantojam atslēgvārdu “atgriešanās” zem tā un ievietojam “vērtības * reizinātāju”, kas atgriež šo divu mainīgo reizinājumu.

Pēc tam mēs izsaucam funkciju “main()”, kurā izveidojam “ProductClass” objektu ar nosaukumu “p_obj” un pēc tam piešķiram vērtības iepriekš deklarētajiem dalībnieku mainīgajiem. Mēs inicializējam šos mainīgos ar objekta “class” palīdzību. Vispirms ievietojam objekta nosaukumu un pēc tam dalībnieka mainīgā nosaukumu “p_obj.value” un mainīgajam “value” piešķiram “33”.

Pēc tam mēs inicializējam mainīgo “reizinātājs” un šim mainīgajam piešķiram “98”. Tagad mēs izsaucam funkciju “calProductOfTwo()” laukā “cout” ar klases “p_obj” objektu, kas parāda abu dalībnieku mainīgo reizinājumu.

2. kods:

Izvade:

Šeit tiek parādīts mainīgo “biedrs” vērtību reizinājums. Mēs redzam, ka mēs piekļūstam “biedrs” mainīgajiem funkcijā “biedrs” un inicializējam tos pēc objekta “class” izveides un funkcijas “biedrs” izsaukšanas mūsu kodā. Abu dalībnieku mainīgo vērtību reizinājums ir norādīts šādi:

3. piemērs:

Šajā kodā šeit ir definēta “SumClass”. Pēc tam “publiski” mēs deklarējam trīs dalībnieku mainīgos ar nosaukumiem “s_val_1”, “s_val_2” un “s_val_3”, un visu mainīgo datu tips ir “int”. Pēc tam mēs definējam funkciju “calSumOfTwo()”, kas ir funkcija “biedrs”, un mēs piekļūstam šīs funkcijas mainīgajiem. Laukā “calSumOfTwo()” mēs izmantojam atslēgvārdu “return”. Šeit mēs ievietojam “s_val_1 + s_val_2”.

Tagad tas dod šo divu mainīgo summu. Zem tā mēs definējam vēl vienu funkciju, kas ir “calSumOfThree()”. Šajā funkcijā mēs piekļūstam visiem trim mainīgajiem, lai atrastu to summu un atgrieztu to rezultātu šeit. Pēc tam mēs izsaucam “main()” metodi. Šeit ģenerētais “klases” objekts ir “sObj1”.

Pēc tam mēs šeit inicializējam visus trīs dalībnieku mainīgos ar objekta “class” palīdzību un attiecīgi “s_val_1”, “s_val_2” un “s_val_3” piešķiram “33”, “98” un “195”. Pēc tam mēs izsaucam abas “member” funkcijas “cout”, kurā “calSumOfTwo()” parāda pirmo divu mainīgo summu, bet “calSumOfThree()” parāda visu trīs dalībnieku mainīgo summu.

3. kods:

Izvade:

Pirmo divu dalībnieku mainīgo summa ir “131”, ko mēs šeit iegūstam, izsaucot pirmo “locekļa” funkciju. Visu trīs dalībnieku mainīgo summa ir “326”, ko mēs iegūstam, mūsu kodā izsaucot otro funkciju “biedrs”.

Secinājums

Šajā rakstā ir padziļināti izpētīti C++ programmēšanas “dalībnieku mainīgie”. Mēs paskaidrojām, ka “dalībnieku mainīgie” tiek deklarēti pēc klases definēšanas. Šie mainīgie ir pieejami no jebkuras koda vietas pēc objekta “class” izveidošanas. Šiem dalībnieku mainīgajiem mēs varam piekļūt arī funkcijās “biedrs”. Mēs inicializējām šos mainīgos pēc objekta “klases” izveidošanas. Šeit mēs deklarējām, inicializējām un piekļuvām “dalībnieku mainīgajiem” mūsu C++ kodā.