Dinamisko masīvu var īstenot, izmantojot vektoru C ++. Elementi var tikt pievienoti vektoram dažādos veidos. Funkcija push_back () ir viens no veidiem, kā vektora beigās ievietot jaunu elementu, kas palielina vektora izmēru par 1. Šī funkcija ir noderīga, ja vektoram jāpievieno viens elements. Ja vektora datu tips neatbalsta šīs funkcijas argumenta nodoto vērtību, tiks ģenerēts izņēmums un dati netiks ievietoti. Šajā apmācībā ir parādīts veids, kā ievietot datus vektorā, izmantojot funkciju push_back ().
Sintakse:
vektors::atgrūst(vērtība_tips n);N vērtība tiks ievietota vektora beigās, ja vektora datu tips atbalsta n datu tipu. Tas neko neatdod.
Priekšnosacījums:
Pirms šīs apmācības piemēru pārbaudes jums jāpārbauda, vai g ++ kompilators ir instalēts sistēmā vai nav. Ja izmantojat Visual Studio kodu, tad instalējiet nepieciešamos paplašinājumus, lai apkopotu C ++ avota kodu, lai izveidotu izpildāmo kodu. Šeit C ++ koda apkopošanai un izpildei izmantota lietojumprogramma Visual Studio Code. Šīs apmācības nākamajā daļā ir parādīti dažādi funkcijas push_back () izmantošanas elementi, lai ievietotu vektoru.
1. piemērs: vairāku elementu pievienošana vektora beigās
Izveidojiet C ++ failu ar šādu kodu, lai ievietotu vairākus elementus vektora beigās, izmantojot funkciju push_back (). Kodā ir definēts trīs virkņu vērtību vektors. Funkcija push_back () ir izsaukta trīs reizes, lai vektora beigās ievietotu trīs elementus. Vektora saturs tiks izdrukāts pirms un pēc elementu ievietošanas.
// Iekļaut nepieciešamās bibliotēkas
#iekļaut
#iekļaut
izmantojot vārda telpastundas;
intgalvenais()
{
// Deklarēt virkņu vērtību vektoru
vektors<virkne>putni= {'Pelēkais papagailis','Dimanta balodis','Kokteilis'};
izmaksas << 'Vektora vērtības pirms ievietošanas: n';
// Atkārtojiet vektoru, izmantojot cilpu, lai drukātu vērtības
priekš(inti= 0;i<putni.Izmērs(); ++i)
izmaksas <<putni[i] << '';
izmaksas << ' n';
/ *
Vektora beigās pievienojiet trīs vērtības
izmantojot funkciju push_back ()
* /
putni.atgrūst('Mayna');
putni.atgrūst('Papagaiļi');
putni.atgrūst('Kakadu');
izmaksas << 'Vektora vērtības pēc ievietošanas: n';
// Atkārtojiet vektoru, izmantojot cilpu, lai drukātu vērtības
priekš(inti= 0;i<putni.Izmērs(); ++i)
izmaksas <<putni[i] << '';
izmaksas << ' n';
atgriezties 0;
}
Izeja:
Pēc iepriekš minētā koda izpildes parādīsies šāda izvade. Rezultāts rāda, ka vektora beigās ir ievietoti trīs jauni elementi.
2. piemērs: ievietojiet vērtības vektorā pēc ievades
Izveidojiet C ++ failu ar šādu kodu, lai ievietotu elementu tukšā vektorā, ņemot no lietotāja vērtības un izmantojot funkciju push_back (). Kodā ir deklarēts tukšs vesela skaitļa datu vektors. Pēc tam cilpa “for” no lietotāja ņem 5 ciparus un ievieto tos vektorā, izmantojot funkciju push_back (). Vektora saturs tiks iespiests pēc ievietošanas.
// Iekļaut nepieciešamās bibliotēkas#iekļaut
#iekļaut
izmantojot vārda telpastundas;
intgalvenais()
{
// Vesela skaitļa vektora deklarēšana
vektors<int>intVektors;
// Vesela skaitļa deklarēšana
intnumurs;
izmaksas << 'Ievadiet 5 ciparus: n';
/ *
Atkārtojiet cilpu 5 reizes, lai ievietotu 5 veselas skaitļa vērtības
vektorā, izmantojot funkciju push_back ()
* /
priekš( inti=0;i< 5;i++) {
džins >>numurs;
intVektors.atgrūst (numurs);
}
izmaksas << 'Vektora vērtības pēc ievietošanas: n';
// Atkārtojiet vektoru, izmantojot cilpu, lai drukātu vērtības
priekš(inti= 0;i<intVektors.Izmērs(); ++i)
izmaksas <<intVektors[i] << '';
izmaksas << ' n';
atgriezties 0;
}
Izeja:
Pēc iepriekš minētā koda izpildes parādīsies šāda izvade. Rezultāts parāda, ka pieci skaitļi, kas ņemti no lietotāja, ir ievietoti vektorā.
3. piemērs: ievietojiet vērtības vektorā, pamatojoties uz konkrēto nosacījumu
Izveidojiet C ++ failu ar šādu kodu, lai tukšā vektorā ievietotu konkrētus skaitļus no vesela skaitļa masīva. Kodā ir deklarēts tukšs vektors un 10 veselu skaitļu masīvs. Cilpa “for” ir izmantota, lai atkārtotu katru masīva vērtību un ievietotu skaitli vektorā, izmantojot funkciju push_back (), ja skaitlis ir mazāks par 30 vai lielāks par 60. Vektora saturs tiks izdrukāts, izmantojot funkcija display_vector () pēc ievietošanas.
// Iekļaut nepieciešamās bibliotēkas#iekļaut
#iekļaut
izmantojot vārda telpastundas;
// Parādīt vektoru
spēkā neesošsdisplay_vector(vektors<int>nums)
{
// Izdrukājiet vektora vērtības, izmantojot cilpu
priekš(autoviņš=nums.sākt();viņš!=nums.beigas() ;viņš++)
izmaksas << *viņš<< '';
// Pievienot jaunu rindu
izmaksas << ' n';
}
intgalvenais()
{
// Vesela skaitļa vektora deklarēšana
vektors<int>intVektors;
// Skaitļu masīva deklarēšana
intmyArray[10] = { 9,Četri, pieci,13,19,30,82,71,piecdesmit,35,42 };
/ *
Atkārtojiet cilpu, lai nolasītu katru masīva elementu
un ievietojiet šīs vērtības vektorā
kas ir mazāki par 30 un lielāki par 60
izmantojot funkciju push_back ()
* /
priekš (inti=0;i< 10;i++)
ja(myArray[i] < 30
izmaksas << 'Vektora vērtības pēc ievietošanas:' <<endl;
display_vector(intVektors);
atgriezties 0;
}
Izeja:
Pēc iepriekš minētā koda izpildes parādīsies šāda izvade. Rezultāts parāda, ka skaitļi 9, 13, 19, 82 un 71 ir ievietoti vektorā.
Secinājums:
C ++ pastāv daudzas funkcijas, lai ievietotu datus vektora sākumā vai beigās vai jebkurā konkrētā pozīcijā, piemēram, push_front (), insert () uc .